Marine Radio
alias Rādiopurķis

Ja ar jahtu ir plānots attālināties tālāk no krasta kā redzamības attālums, tad rācijas esamība ir normatīvo aktu prasība, tā ka būt vai nebūt nav apspriežams. Jautājums, cik tas maksā, ko labāk pirkt. Kā uzstādīt, kā komplektēt. Tā nu Ziemsvētku atlaižu laikā Amazonā nopirku Cobra-MRF75d par kaut kādām tur 120 amerikāņu naudiņām. Patiesībā izvēle bija saistīta arī ar to, ka tam ir samērā liels ekrāns, lai bez brilli var saredzēt, un tas rāda koordinātes – nu tomēr viena rezerves sistēma vairāk drošībai, kaut ar papīra karti drebošā roķelē.

Atnāca. Skaists kā suns. Tikai gps koordinātēm ta vajadzīgs ĀRĒJS gps resīveris. Turklāt sen dabūtā 20 dolārīgā USB Holux galviņa neder ni un ni, jo tā NMEA-0183 sekvenci raida pa USB nevis divvadu līniju, kā Cobra prasa. Vispār jau NMEA tas ir, tikai NMEA nosaka, ka signāls ir bipolārs ar negatīvu loģisko nulli un pozitīvu loģisko vieninieku, savukārt USB nosaka, ka signāls ir pretfāzs diferenciālajā līnijā ar dažu milivoltu spriegumu starpību. No tā izriet, ka signāli nav savietojami pēc līmeņiem – taisi kādu krossštekeri negribi, bet neies. Tad nu izvilku no plauktiņa USB to RS232 converter for Arduino (e-bay, ap vienu dolāru) un – kāda vilšanās. Tas ir definēts kā pasīvs USB agregāts, un arī Holux definēts par pasīvo. Bet vajadzīgs ir aktīvais (host controller). Un šāda funkcija pat Arduino nepiemīt, vienīgi Raspberry vai laptopam, no kura mērķis bija izvairīties.

Pieliku Raspberry un kārtējais nokdauns – bez Holux sys draivera USB netiek atpazīts un neraida (ja kas, tas gandrīz 1:1 sakrīt ar Prolific čipseta draiveri, kurš strādā tikpat labi un arī visu atpazīst vismaz 4800 baud režīmā). Savukārt ARM versija drivakam ņauuuuu, un lai to rakstītu pats savām rokām – jāsaka, dzīvē ir arī interesantāki veidi kā nosist laiku neriskējot par to tikt iespundēts.

Ka nav bitēm medus, ta nav, tāpēc salasījos, ka iepriekšējais Holux GR213 (bez u burta) modelis (tas ir noņemts no ražošanas un vairs nav nopērkams par saprātīgām naudiņām) ar savu PS2 izeju derēja Cobra radio, ja RS232 zaļo (D+) galu pievieno centrālajai dzīlai, savukārt melno (gnd) pie zemētā apvalka. Diežēl šis sensors maksā jau virs simtnieka. Bet divu kaimiņu modeļu atšķirība nevar būt diži liela, tā ka atrāvu vaļā sava Holuxa (u modeļa) vāku. Sic! Tas ir bezskrūvju savienojums, leibeļi NAV jāatlipina, jo skrūves tie neslēpj. Korpuss ir pa perimetru spēcīgi salīmēts, tātad klasiskā tehnika – blieziens ar āmurīti pa skalpeli un tad lauzīšana ar skrūvgriezīti pa plaisu kamēr atlīp, cenšoties plastmasu nesalauzt (vēlāk to varēs salīmēt). Iekšā ekranēta kārbiņa ar antenu augšpusē, to atver ar maigu skrūvgriezīti palaužot. Iekšā trejas mikrenes, no kurām traucējošā ir USB kontroleris Prolific PL2303HX, vēl ir SIRFIII mikrene GRF-3W un kaut kāds nesaprotams ARM ar specmarķējumu 60700429 M-V61.S (nesaprotams tādēļ, ka neviens neatzīstas, ka tādu vispār ražo). 

Skat bildi https://www.dropbox.com/s/n6vyb0es5r0a4rm/thum_1681248c201fd993c8.jpg?dl=0

Tātad Prolific čipam Tx ir 1. kāja; gnd ir 7.kāja; un Rx ir 5.kāja. Tas ir augšējā kāju rindā tabletei, kas attēlā pa kreisi, apmēram viducī. Sākumā nokļūdījos un pieslēdzu Tx, taču te loģika ir pretēja, jāslēdz ir Rx, tātad uz radio centrālo dzīslu 5.kāja un apvalku 7.kāja.

Vilšanās, USB štekera saknē ir tiešām divi lieki neizmantoti gali, bet tie dara vis-kaut-ko, tikai ne RS232. Tos izmantot nevar. Tā ka U modelis no PS2 modeļa atšķiras ļoti būtiski, pat PCB topoloģijas līmenī. 

Tā nu mans USB-Holux manu Kobra radio spēj pavilkt gan, taču ir radušās vairākas nejaukas mehāniskas problēmas – ja USB štekera galus nocērtu un pievienoju kur vajag, tad USB režīms ir likvidēts pavisam (lasi Holux galva citiem mērķiem vairs neder). Ja savukārt meklēju kabeli ar 7 dzīslām (vecās peles), tas ir par resnu un nelien caumurā.

Celiņu platums te ir ap 0,1 mm, tāpēc daudzdzīslu vadiņa pielodēšana draud ar krahu visam aparātam, tātad var tikai 0,1 mm resnu viendzīslinieku – tātad vadiņa locīšanās ir nepieļaujama, un tādu lipināt korpusa ārpusē ir ne tikai lietus, bet arī pat vēja draudu jautājums. Tobiš otro štekeri aimirstam, kamēr doma nav vēl ieņēmusies, bet esošajam atkniebt neizmantotos vadus var, tikai tad kabeļa gala hermetizācijas jautājums. Vārdu sakot viss ir varen ķēpīgi, bet tomēr iespējams.

Tomēr Ziemsvētku kamanās rūķis brauc, dāļādams 60% atlaides, un to ietvaros pamanīju risinājumu iekš expressmounts.com PS2 NMEA peles izskatā, zem treidneima MR-350PS4. Tai aš esot Sirf-4 čipsets ar 40 satelītu monitoringu. Tātad stabilāks miglā un mākoņos. Kad atnāks, tad pastāstīšu sīkāk, bet stāv rakstīts, ka tā esot savietojama ar Kobru ar to pašu metodi kā vecais Holux. Cena ar atlaidi 49,95 Linkolnīšus (naudiņas). P.S. Atnāca. Strādā.

Vot tāds ir čakaris ar GPS priekš DSC funkcionalitātes. Un vēl, man dikten gribētos ietaupīt uz EPIRB satelītbāku ar DSC (16.kanālu) kā aizstājēju. Redzēs, izlaidīs cauri vai nē.... gan jau neizlaidīs, kaut arī jahtu reģistrējot Eiropā, tur laiž cauri. It kā Sarsatus un citus EPIRB arī var e-bay nopirkt lietotus, bet tad ļoti jāsargās, vai varēs izmainīt reģistrāciju. Vairākumam modeļiem tas ir tehniski neiespējami. Un neaizmirstiet, ka ik pa pāris gadiem šamajiem likums prasa mainīt bateriju. Pārbaudait, vai pārdevējs neiesmērē vecu pusmironi. Un vēl jāzina, ka US reģionā un ne-US reģionā šamie atšķirās. Un atšķirās arī tie, kas līdz Islandei velk un tie kas nenieka nevelk, maksimums 70 ar kapeikām grādi latitūdas. Kos-Spas-Sarsat strādā 406 MHz frekvencē un velk jebkur pat uz Poliem, bet ir dārgs. Pārējie (plašāk izplatītie un lētāki) INMARSAT emērdžensijas-bīkoni ciešami apstāstīti iekš https://en.wikipedia.org/wiki/Emergency_position-indicating_radiobeacon_station

Mūsdienīgākie ir 1646 MHz INMARSAT bīkoni, tikai neaizmirstiet par 70 grādu latitūdas ierobežojumu (vispār dažkārt tas gan spēj nostrādāt līdz pat 76 grādu latitūdai=ģ.platumam, bet bez garantijas). Toties veco 121 MHz standartu gan nedrīkst pirkt, tos tagad deldē ārā, un šamie aš pa desmitnieku nopērkami. Drīz būs aizliegti pavisam. Vēl eksistē arī alternatīvie servisi, no kuriem īpaši gribās izcelt InReach, bet nav slikti arī Spot un Spidertracks un Yellowbrick un TracMe, taču ir stipras aizdomas ka šos Jūras Administrācija savā GMDSS uzraudzītkārē, peļņa ta branga, nesapratīs. InReach ir pārbaudīts Āfrikā, kur vispār nekāda tīkla pārklājuma nav, iespējama gan SMS sūtīšana uz/no radiem, gan sekošana kartē - kur uztvērējs šobrīd atrodas, cik ātri kustas un kurā virzienā, gan automātiskais SOS. Strādā lieliski. Tikai nav atzīts, jo maksāts tiek `nepareizajam` ražotājam.