Reiz Krišjānis Valdemārs atvēra Latviešiem vārtus uz jūru. Līdz tam jūra bija kas visai ekskluzīvs.

Mūsdienu Latvijā jahta atkal kļuvusi par ekskluzīvu simbolu izmeklētai pārticībai, bet, kontrastā, ja paskatamies Zviedrzemē, Somijā, Norvēģijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Turcijā vai citās daudzās jūras valstīs, katrs piekrastes nogabals ir tūkstošos vai desmittūkstošos skaitāmu jahtu apsēsts, apmēram tāpat kā Nīderlandos dzelzceļstaciju laukumos velosipēdu novietnes ar šiem tāpat brīvību un neatkarību simbolizējošajiem mazākajiem rīkiem. Mums tepat Latvijā savukārt jahta joprojām ir kaut kas vairākumam nepieejams, cenu barjera to nodara neatstājot variantus.

Postskriptum 8 gadi vēlāk: esmu iegādājis īstu jahtu. Izrādās, ir viena zeme pasaulē, kur uz katru ģimeni ir puse jahtas. Līdz ar to lietoto burulaivu sektorā cenas ir mūsējās dalīts ar desmit. Nopirku 9 metru burukuģi ar dīzeli par 1KEur. Varu pamācīt: iereģistrējieties www.blocket.se (bez reģistrācijas neredz telefona numurus), un regulāri skatieties sadaļu Fordon->Bat->Segelbat.

Tāpēc kā jau 199 mūzu kalps, kam viena no mūzām ir spēja paveikt nepaveicamas lietas un otra ir paveikt lēti to, ko var tikai dārgi, atbilstoši palūdzu savām ēteriskajām aizstāvēm mazliet sadarboties savā starpā un reku-šeku sanāca nemaz ne sīkaļas jahtas projekts orientējoši nedaudz virs 2000 Eur apjomā. 

Jūras vārti Latviešiem, teikt, allaž jātur vaļā.

Tā nu nopublicēju atbilstošās mazbudžeta idejas Draugiem jahtu forumā. Ak nelga! Moderators tās ātri izdzēsa, jo acīmredzot tiem zēniem nav neko aktuāli kā ar pliku algu pie burāšanas tikt. Tāpēc radās šis saits (paldies tam moderatoram par piespiedu ierosmi), ar cerību, ka gan jau sekotāji radīsies, un ja neradīsies, tad paši vainīgi.