Motora izvēle

Pievienotajā Excel failā dzeltenajos laukumos ievadiet prasītos peldlīdzekļa ģeometriskos izmērus, centieties neko nerakstīt zaļajos laukumos, jo tie satur formulas. Galā ieraudzīsiet motora jaudu jūsu izvēlētajam ātrumam un degvielas patēriņu. Viss rēķins satur virkni tuvinājumu, tāpēc dabā 20-30% novirzes ir pašsaprotamas.

Fails: Propulsion.xls

Klasiskas jahtas pirkšana

Izeja Nr1 - esošo jahtu kapteiņiem tā ir regulāra problēma - kur izraut puslīdz regulāru komandu. Tādi, kas vienu reizi atnāk, tad mēnesi pazūd, un tad vēl divreiz atnāk, bet uz sezonas beigu vai sākumu atkal pazūd (tad ir visvairāk darba, protams) - tādus cilvēkus vadā tikai par maksu, un maksa ir liela. Bet, ja vari solīties katru sarunāto vīkendu būt klāt kā pulsktentiņš, tad daudzi kapteiņi būs gatavi ar prieku pieņemt šādu mācekli par pašizmaksas tiesu vai vispār bez maksas.  Šādus kapteiņus vislabāk atrast Feisbuka grupās Burāšana, Elings, bet ārpasaulē Homemade Barrel Boats, Sailing and Cruising, Tiny Liveboards un citur. Ir pat saiti, kur Eiropas jahtu īpašnieki meklē starptautisku apkalpi uz vienu sezonu, un var tikt pie pārtikas bez maksas un apmaksātas biļetes līdz kuģim un atpakaļ (pie algas gan ne). Pazīstu tādus, kas to izmantojuši un ļoti apmierināti.

Izeja Nr2 - pērkam burukuģi Zviedrijā. Kāpēc taisni tur? Tāpēc, ka uz katrām divām ģimenēm šai skaistajā Ziemeļvalstī ir viena jahta. Citiem vārdiem - kāpēc pirkt mašīnu Vācijā, tāpēc ka tās tur ir lētas un daudz. Tiesa, jūrasspēja skarbajā Norgē laivām ir drusku labāka, bet cena galīgi vairs ne tā. Anglija - tur laiva ir katrai 1000 ģimenei, cenas lielas. ASV - vēl sliktāk. Zviedrijā mazliet paremontējamu bet pavāji aprīkotu 22-26 ft buru laivu var dabūt, ja laimējas, sākot ar 300 Eur (tā nav drukaskļūda). bet 28-29 ft klasē sākot ar 1000 Eur. Par 2000 Eur jau ir labā stāvoklī un teicami aprīkota. Diemžēl - šķērsot Atlantiju 26-niecē ir sportisks varoņdarbs, ar 28-nieci tas ir zvērisks darbs uz izsīkuma robežas, kamēr 30-34 ft laivai tas ir ikdienišķs pasākums. Tāpēc sākot ar 30 ft cenas desmitkāršojas un ar 34 ft simtkāršojas - man ļoti žēl. Kur jāinteresējas? Latvijā teiktu SS.lv. Viņiem SS analogs ir BLOCKET.se. Iekšā atrodam sadaļu Fōrdon, tajā Bātar, tajā Segelbāt un atbilstošo garuma klasi. Tajā liekam sašķiroties pēc cenām. Jābrīdina - patiešām labi sludekļi tiek nopirkti dažu stundu laikā, saits ir jāšķirsta ne retāk kā 2x dienā un jādod tālruņa zvans uzreiz. Bez reģistrācijas redz sludekļus, bet neredz tālruņa numurus - tāpēc jāreģistrējas jau laikus (un procedūra ir nāves smaka, ja vien tekoši nerunājat Zviedriski). Tātad jālieto Translate.Google.com un viss notiksies. Vispār, 90% Zviedru labāk vai slkiktāk runā Angliski, pat tad, ja saka, ka mans jau nē, esis jau tais valodis nemāka.

Brīdinājums: pēc vētru sezonas sākšanās rudenī ir ikgadējs cenu minimums. Koeficients apmēram 60-80% no gada vidējās... bet šajā laikā ir maksimāli grūts pirkuma transports uz Latviju, savukārt ieziemošana tur līdz pavasarim maksā mazliet virs 1000 Eur (ļoti lēts ceļamkrāns uz stundu ir 600 Eur). Tātad, pērkam kā izdomājam, bet kā tikt mājās?

Vispirms reģistrēšana! Kur? Vislabāk Kvarnholmen esošajā (Stokholmā) KSSS (www.ksss.se/en/). Ja pārdevējs ir ar mieru iet līdzi, tad nekādi dokumenti, izņemot Jūsu paša pasi, nav vajadzīgi. Ja neiet līdzi, tad jāaizstiepj pie Notāra (50 Eur cena). Uzmanīgi, Zviedriski Notarius ir dzīvokļu tirdzniecības aģentu tīkls, bet tas ko Jums vajag, ir Notarius Publicus. Viens, ko zinu, atrodas pašā Stokholmas centrā un ir ar kājām sasniedzams www.notariuspublicus.nu/Kontakt. Bet tas noteikti nav vienīgais. Ja ir notariālais papīrs, tad reģistrēt var pat pa pastu no Rīgas. Zviedrijas ūdeņos reģistrācija nav vajadzīga, LV/Ee/Lt ūdeņos tās trūkums ir diezgan bargi sodāms. Kādu nedēļu pēc pirkuma ar notariālo aktu var izlāpīties, Igaunijā esmu to pārbaudījis uz savas ādas. Kāpēc nereģistrēt Latvijā? Pirmkārt, Zviedrijā cena 50 Eur reizi divos gados. Latvijā vienreiz mūžā bet nepilni 400 (300 reģistrācija un 60-80 par pirmreizējo apskati). Otrkārt, Latvijā Zviedrijas kuģi var piereģistrāt tikai un vienīgi tad, ja VISPIRMS esat to uzlicis kuģu reģistrā tur, un tad NOŅĒMIS no kuģu reģistra tur (atkal 50 Eur). Jušana apmēram tā, it kā sia `Latvijas Valsts` nāktu ar mērķi noteikti jūs izdrāzt, turklāt pozā no aizmugures. Es balsoju ar maku - par tīru un godīgu biznesu.

Ceļš A - Stokholma - Gotlandes ziemeļgals - Ventspils. Tomēr visticamāk vienatnē, ar vēl neiepazītu laivu, un kas zina cik labu pieredzi - thats scary! Var jau aicināt līdzi kādu pieredzējušu kapteini, taču ja vien ne tuvs radinieks, bez tūkstoša viņš nekustēs, bet ticamāk diviem. Turklāt, Farosunda-Ventspils ir 160 km, jeb maksimums, cik ar buru jahtu var noiet labā vasaras dienā, startējot 05:00 un finišējot 01:00. Viss, esat kā izspiests citrons, jāatzapūš. Ja izvēlējāties Farosund - Kolka-Roja - tie jau ir 250 km, tā ka miedziņš sanāks taisni tur, kur viļņi ir vislielākie, bet lielie kravas kuģi zēvelē garām ik pa 5 minūtēm. Līdz nelaimei ir žiletes biezuma tiesa. Tas pareizi ir jādara divatā. Tiesa arī no Stokholmas līdz Farosundai arī nemaz nav mazs gabals, tikai viļņi parasti stipri mazāki - 170 km pa taisno, vai 120+90 ar līkumu gar Ninjashamnu, vai 120+60 pa taisno kanālu tīklu cauri Ninjashamnai (pareizāk Sodertaljei).

Ceļš B - Stokholma - Kapellšēra un tad diebiens pāri uz Marienhamnu. Izbraucot no rīta 7, tur būsiet jau ap 1 līdz 3 dienā. Jūras gabals drusku ir, bet, pat ja viļņojas, īsti palikt slikta dūšiņa nepagūs.  Diemžēl, jābrīdina, maršruts cauri Ālandām uz Hanko ir skaists bez gala, un visu laiku redz krastu - iespēja uzskriet uz akmeņiem un nogrimt ar visu skaisto kuģi ir ļoti augsta. Neskatoties uz manu ilggadīgu pieredzi (jaunībā) laivošanā pa krāčainām kalnu upēm, kas man ļāva domāt, ka akmeņus es sajūtu ar aknām, es tur apskrāpēju dibenu aš trīs reizes, kas man izmaksāja veselus 3 litrus epoksīdsveķu rudenī, lai skādi salāpītu. Bet es vismaz noreaģēju un neuztesu virsū ar pilnu gaitu. No Hanko atkal sagaidām labākos iespējamos laika apstākļus un no 05:00 līdz kādiem 17:00 esam Kardlā (Hiiumaa). Ja paveiksies nonolaist verķi pa burbuli uz tās speciāli iekritināšanai uzrīkotās bojām izvadītās līnijas, kas Jūs droši ietrāpīs zemūdens klintīs asās kā haizivs zobi (nu nafig tur bojas likt?), tad ar krietnu drošības līkumu uz atpakaļu sasniegsiet Kuivastu (Muhu sala) un bezcerīgi vēlā naktī  būsiet Kuresaare (lētāk nakšņot būs Abruka). Tad puse dienas šņāciens uz Roju un tālāk kur nu katram vajag. Kopā šāds brauciens ir 1 līdz 2 nedēļas, nevis 2 dienas kā pa taisno, bet psiholoģiski iedrošinošāk. Vai mazāk bīstami? Nedomāju, drīzāk otrādi.

Variants C - pērkam vislētākajā sezonā, uzkraujam uz trīsasu piekabes (līdz 26 ft var diskutēt par 2 asu piekabi- autotreileri). Piekabe kaut kur jāizdomā, jāaizņemās, jānoīrē. E tiesības laikam būs vajadzīgas, kaut gan, varbūt, knapi knapi, var izlāpīties ar 96.kodu.  Laivu liek ar ķīli uz apmēram 30x20 cm gareniska  baļķēna, kas izlīdzina punktveida slodzi uz vismaz 2 metru gabalu. Zem ķīļa, mīkstumam, pasviež pārīti vecu auto riepu. Alternatīvi, var lietot divus šādus metrīgus ar asti baļķēnus bet šķērsvirzienā. Baļķēniem var iezāģēt 1 cm padziļinājumu vidū, kas novērš iespēju ķīlim izslīdēt sānvirzienā. Baļķēnu ar dēļiem un naglām atķīlē pret bortiem, lai nevar izslīdēt (!!).  ja izslīdēs, bez ceļamkrāna vairs nav glābjams, un visdrīzāk vispār nav glābjams, bet, gāžoties laivai, gāzīsies arī piekabe, un gāžoties piekabei, noteikti apgāzīsies arī mašīna. Esmu redzējis šādu sirdi plosošu skatu uz ceļa. Sākumā pret sānisku apgāšanos laivu nostiprina ar 4 kravas lentēm (labāk 6), der tās, kas marķētas ar minimums 3 tonnām, bet labāk 5 tonnām katra. Tad piezāģējam četrus apmēram 5 cm resnus un 2.20-2.40 garus egles stabus, un ar tiem atbalstam laivu pret platformu, lai tā nevar sagāzties ne gareniski, ne šķērseniski. Abus galus pamatīgi piesaitējam ar mazliet ažūrākām 12 mm virvītēm. Pārbaudām spriegojumu kravas lentēm, pievelkam tām tirkšķoņus, bet bortus neielaužot. Vietas aiz kurām laivi drīkst stropēt, Zviedrijā parasti ir iemarķētas uz korpusa ar āķa simboliņu. Saņemot nevietā, var izrādīties, ka smaguma centrs ir pavisam ne kuģa vidū. Tas drīzāk ir aptuveni ķīļa vidū. Masts protams jānoņem un jāatsaitē uz borta, lai nāk pāri jūsu vilcējmašīnai.

Jāzina, 28 ft kuģis parasti sver 2.5 tonnas bet 34 pēdu kuģis sver starp 3.5 un 5 tonnām. Tāpēc tādu var vilkt tikai ar 3 asu treileri, bet mazāku arī ar divasu - vispār svaru pārsniegt nevajag, sodi ir baisi lieli, bet mani Zviedrijā nekad nav svēruši. Un godīgi sakot, arī Latvijā ne. Vot Polijā un Vācijā gan ir. Lietojamie prāmji - Ninjashamna-Ventspils (labs un nedārgs), Karlskrūna-Liepāja (nekurienes vidū), Paldiski-Kapellšēra (ļoti labs un lēts, Tallina-Stokholma (dārgs, bet vienmēr pieejams).

Variants D - Jums nav ne E, ne 96, ne mašīnas, ne piekabes, - to visu var noīrēt. Protams, Fūru. Diemžēl laiva aizņem praktiski visu fūru, tāpēc pasākums nav no lētajiem. Tomēr Zviedrijā ir daudz mazi ģimenes uzņēmumi, kas vecas un nodzītas kravasmašīnas dzen uz Latviju pēc kokmateriāliem. Viņus pagrūti atrast sludekļos, bet ja dabūsiet tukšu šurp, tad tā atdosies, izcilas veiksmes gadījumā, par 300 Eur, kaut gan drīzāk 500. Ja nē, tad 1000 Eur jau jūs nosvaidīs ar mašīnām, ņem ko gribi. Patiesībā, braukt ar savu auto arī nav neko lētāk, turpceļš vismaz 120, atpakaļceļš vismaz 180, degviela vismaz 100, piekabes īre gan jau arī 100. Citiem vārdiem, pirkt mazliet dārgāk, bet jauki vasarīgos meteoapstākļos un braukt šurp peldus, tas ir noteikti, teikt, saimnieciski izdevīgākais risinājums.