Masta izveide

Masts no alumīnija ir laba lieta, diemžēl - tas sastāda tuvu pusei jahtas cenas. Agrākos laikos lietoja mastu priedes, un ar tām 24-metrīgie Kolumba kuģi sasniedza pat Amēriku. Tiesa, baļķim kā mastam ir divi nāvējoši trūkumi - pirmkārt, 20 metrīgu koku ar pareizu diametru nemaz nav tik daudz, tā ka tie nav viegli iegūstami. Otrkārt, to svars ir tuvu tonnai vai pat divām. Protams, var iedomāties izurbt baļķim tukšu vidu, taču to paveikt nemaz nav tik vienkārši - virpā neiebāzīsi, urbi tik garu nedabūsi. Tālāk attēlos izstāstīta metodika, kā mastu izgatavot no dēļiem un epoksīda sveķiem, rezultāts ir ne tikai izturīgāks par vienkārši baļķi, bet arī konkurējoši viegls kā alumīnija masts (100-200 kg) un dēļi pa garumu var tikt stiķēti. Par bildēm paldies Turcijas entuziastam Ozkan Gulkaynak un diskusiju kopai www.facebook.com/groups/1005060336209891. Ievēro! Kompozītkoksnes masts ūdenī neslīkst! Tā ir būtiska priekšrocība pār alumīniju.

1.etaps: sakrāmē bezdelīgas astes rakstā dēļus2.etaps: visu sasmērē ar sveķiem un nospriego žūšanai. Vēlams galus aizdambēt kaut ar vīkšķi, lai varētu radīt (pavisam nelielu) zemspiedienu, tādējādi sveķus sūcot iekšā. Pirms sveķi nožuvuši, izstumj cauri serdes tukšumam pielāgota izmēra lupatu vīkšķi, lai izslaucītu par daudz iepildījušos sveķus no iekšpuses.

3.etaps: uzrīko slīpešanas "kuģīti" un apmēram 80 stundas slīpē (smilšpapīrs vai berami slīpējamie graudiņi). Ar fleksi un frēzasmeni šo darbu nedaudz var paātrināt, iztīrot rupjākos nelīdzenumus, taču kopumā fleksis nedod pienācīgo precizitāti. Var gadīties, ka ir jāga fleksi pa cieto stiprināt pie kuģīša, tad precizitāti varētu uzlabot un ar smilšpapīru paliktos daudz mazāk stundām darba.

Nākošais etaps: visu nopulē un pēc labākās sirdsapziņas piesūcina ar epokšiem vai citām lakām. Konkrētais eksemplārs ticis piesūcināts ar 4 kārtām. (Tas neesmu es, attēlā, bet gan Turks Turcijā, no kura patapināju bildes).

Pēdējais etaps: provizoriski pārbauda masta izturību uz lieci. Piecu vīru svars ir vismaz 400-500 kg. Pieļaujamā ieliece - krimināla ir 1:100, laba ir 1:300, lieliska ir1:700 (tas ir, ieliece centimetros, par cik ieliecas, mērot masta vidū, pret masta garumu centimetros).

Happy End

Vēja stūre

Visu dienu turēt rokās stūres līni ir tiešām nogurdinoši, labāk, ja to tur koka roka. Esmu mēģinājis to nobalansēt ar gumijas banti, tomēr šā kā tā, ik pa dažām minūtēm nākas piekoriģēt. Risinājums 1 - nopērkam kādu nebūt elektronisko stūri, kas strādā no kompasa, piemēram Raymarine ST-1000. Diemžēl, pirmkārt, tā nav lēta izprieca pat stipri lietota. Bez 1000 Eur nebūs, bet laba pat 2000. Otrkārt, lielākos viļņos tā viegli pārslogojas un rezultātā izdeg motoru piedzenošā igbt tilta tranzistori. Vienreiz, otrreiz, desmito reizi - un jau ir piegriezies. Pēc jēgas, tas ir vītņstienis, ko griež kompasa ietekmēts motors uz priekšu vai atpakaļ, tā lai kompass rādītu tā, kā digitāli esat to iestellējuši. Šo garo "maizes klaipu" ieliek ligzdā pie sānborta un otru galu uz puļķa, kas ieurbts stūres līnē.

Ja tas viss nepatīk, taisam Hebridu vēja stūri. Ir arī citi modeļi, piemēram, no fokburas. Bermudu verisjas lielākais trūkums - kad vējs ir mazs, tā nestrādā. Vajag vismaz kādus 4 metrus sekundē. Pirmkārt, jāietaisa sprīdi liela platforma kaut kur pakaļgalā. Ideāli centrā aizmugurē, bet man tur ir iekāpšanas/peldēšanas trepītes, tāpēc nederēs. Varētu aimugurē pie kreisā borta, bet man tur enkura padarīšanas - spole utt, arī neder. Paliek aizmugures labais borts, un tad ir jēga platformiņu ieriktēt apmēram pret līnes pusi, vismaz pirmo trešdaļu. Platformiņu labāk taisīt uz āru no gabarītiem. Materiāls - bakelītfinieris. Šajā finierī ar rokas virsfrēzi izgriežam ideāli apaļu caurumu, vismaz 10 cm diametrā, bet labāk 20 cm. Tajā iespraužam vai nu trijus sapasētus ripuļus, kas saskrūvēti savā starpā, tā, lai viens ripulis iekrīt ar minimālu lufti caurumā, bet augšējais un apakšējais ir vismaz par 5 līdz 10 cm lielāks uz katru pusi par caurumu. Jābrīdina - ir vilinājums to visu uzmetināt no nerūšošā tērauda, bet ņemiet vērā, ka okeāniskā braucienā, ar pudeli epokša koku jūs saremontēsiet, un krastā jebkuru detaļu uz ceļgala izdrāzīsiet kaut ar mazo spalvu nazīti, bet metālapstrādi var veikt tikai attiecīgi ierīkotā vietā ar pareiziem instrumentiem, kuru laivā nebūs.  Uz šīs rotējošās šeibes, kas tēlo gultni, turklāt bakelītfinieris ir tik slidens, ka lieliski tēlo, uzskrūvējam divas U veida ausis ar caurumu vidū. Šai caurumā atradīsies rotētspējīga ass. Konkrēti, caurums ir tāds, lai tajā brīvi ievietojas visresnākais dārza lāpstas koka kāts, kādu spējat sagādāt, orientējoši 5 cm vai pat 7 cm. Koksne vēlama sīksta un grūti skaldāma - dižskabārdis, pīlādzis, ābele, plūme, ozols u.tml. Var izvirpot vai pat izdrāzt ar fleksi no pagales. Flekša gadījumā ideāli apaļiem jābūt tikai abiem galiem, tomēr lielas ekscentricitātes var izjaukt masas līdzsvarojumu ar atsvaru.

Attālums starp ausīm - apmēram 10 -20 cm, cik grozāmplatforma ļauj. Ar to pašu virsfrēzi kāta vidū ietaisiet 8 mm platu spraugu (vai 6 mm attiecīgi) no vienas līdz otrai ausij. Tajā ieslidina speciālās buras finiera lāpstas plātni. Specburu vispār var taisīt arī no auduma, kas uzstiepts uz stieples rāmja. Tā ir konstrukcija, kas salūzīs precīzi Atlantijas Okeāna vidū. Finieri salauzt ir nesalīdzināmi grūtāk. Der pat 6 mm finieris, ja var atrast, taču piesūcināšana ar epoksi pret mitruma iedarbību ir obligāta, īpaši zāķējumu vietās, kur tas visvieglāk uzburbst. Izmēri specburas lāpstai, ar kārtu 30...40 cm reiz 60...80 cm (plus, garumā vēl 15 cm no kā 5 ir lāpstaskāta ass cauriešanai un 10, kur montēt atsvaru). Specburas lāpsta ir platāka par attālumu no auss līdz ausij, tāpēc auss augstumā ir sašaurinājums, lai ielien starp ausīm. Atsvara mērķis ir nobalansēt lāpstas dēli tā, ka tam nav vēlmes klanīties ne uz savu garāko pusi, ne uz atsvara pusi - cik vien labs līdzsvars vien var būt. Kad tas sasniegts, specburas lāpstas asi - lāpstaskātu, caurskrūvē pāris vietās, lai finieris vairs nevar nobīdīties. Piemēram, ar M6 caurejošām skrūvēm. Šīs ass galos ievieto finiera dižšeibi un atlokāmu tapu (naglu), lai specburas lāpstas malas nevar rīvēties gar abām ausīm.

Pašā lāpstas vidū uz ass uzmauc skrituli. Protams, šim nolūkam uz specburas lāpstas iepriekš jāietaisa iegriezums ar skrituļa platumu un radiusa izmēru, praktiski bez spraugām, lai trosītēm nebūtu kur nokrist. Kad specburas lāpsta vējā celsies un grims, šim skritulim jāgriežas līdzi, cik ass pagriezusies. Skritulim 20-30 mm biezs bakelītfinieris ir ideāls materiāls, izgatavošana vai nu uz virpas, vai ar rokas virsfrēzi. Skrituļa rievā jāspēj savietoties 2 reizes pa diviem trosītes vijumiem, tātad aptuveni 12 mm. Lai skritulis neizslīd pret specburas lāpstu kamēr abi griežas, to pret lāpstu satur sāniski ieskrūvētas 4 īsas bet resnas skrūvītes katrā ass pusē, ar galviņu atspiežoties pret finiera virsmu, kopā 8 gab. Šīm skrūvītēm paredzams liels sānspēks, tik cik būs stūres līnes pagriešanas spēks. Ja bailes, vai nav par vāju, var pastiprināt ar leņķadzelža veida skaviņām, tad skrūvju skaits būs 2x lielāks; var arī uzziest epoksīdus, bet tas nav obligāti. Skrituļa vidū ieurbtā slīpā caurumā iever viduci tievai, garai un iespējami mīkstai, vēlams misiņa vai vismaz nerūsošā metāla trosei, ideāls diametrs ir 3-4 mm, var domāt par 5-6 mm, bet 8 mm ir drusku pārmērīgs.

Trosi laiž uz leju cauri trijšeibes vidū izgrieztam caurumam, orientējoši 5 cm resnam, bet ne virs 10 cm. Šis ir iemesls, kāpēc nevar skrituli izvietot specburas sānmalā blakus ausij. Tūlīt zem cauruma uz platformas montē rullītti katra troses gala virziena izmainīšanai - viens zars iet us stūres līni, ir piefiksējams pie tās ar operatīvi regulējamu un pat atvienojamu saspiedējskrūvi (jāvar stūrēt arī ar roku). Labākā vieta - apmēram līnes pirmā trešdaļa no ruddera (kuģa stūres lāpstas) ass.  Tālāk no saspiedēja trose dodas uz pretējo bortu, kur atsaitēts trešais rullītis, kuru caurgājusi trose pārtop par to otro trosi, kas nāca lejā no skrituļa. Skrituļa perimetra ceturtdaļa ir maksimāli iespējamis līnes pagriešanas attālums. Pie trešdaļas no līnes, teiksim 30 cm būtu jāvar pagriezt līni par vismaz 10 līdz 15 grādiem uz katru pusi. Tātad, tan(leņķa)=0.17...0.27 no 30 cm jeb 5 līdz 8 cm, respektīvi, puļķis elektroniskās kompasst;ures pievienošanai ir samērā ideālā vietā arī šai vēja stūrei. Tātad skrituļa perimetrs ir 20-32 cm un attiecīgi diametrs 6 līdz 10 cm. Ja izrādīsies, ka nepietiek vēja spēks, stiprinājuma vietu uz līnes var pārbīdīt tālāk no ass (ja vien var; citādi jāpalielina specburas laukums), bet kad vējš ir gana stiprs, toties vajag asākus pagriezienus, piebīdīt tuvāk asij.

Kā ietaisīt skrituļus - ņemam šakli ar izvēlētu nelielu izmēru, kuru nosaka iepirktā trose. Šaklis ir U veida resna stieņa veidota cilpa, kam galos ir viens otram pretī caurumi, viens ar vītni un otrs bez. Tur paredzēts ievietot ļoti resnu skrūvi, kas nāk komplektā. Pēc šī šakļa izmēriem jāizvirpo skritulis, kas piepasēts slēdzējskrūves diametram pēc iekšpuses, attālumam starp vaidziņiem pēc biezuma, un pēc ārējā diametra dod gana lēzenu liekumu trosei, tomēr nepārsniedzot šakļa iekšpuses garumu. Skrituļa materiāls kaprons, ABS, vai vismaz getinakss. Teflons ir par mīkstu, bet jābūt iespējami slidenam. Perimetrālās rievas platums ideāls ir 105% no troses resnuma un dziļums 120%. Spraugas starp skrituli un šakli taisa cik vien mazas izdodas, lai trose nevar nokrist no skrituļa un iesprūst starp skrituli un šakļa korpusu. Uzmanīgi, savelkot šakļa slēdzējskrūvi, šaklis mazliet saspiežas, un izvirpotais rullītis var izrādīties par biezu. Izmērs, kādā virpot skrituli, ir jāmēra pie nospriegotas slēdzējskrūves.

Darbs ar vēja stūri

Vispirms saprot kura trose uz kuru pusi laivu griež. Ja virzieni sajaukti un nepareizi, tad troses samaina vietām. Trīsšeibi pagriež tā, lai laiva nostādīta izvēlētā ceļamērķa virzienā, bet specbura rāda vēja aiziešanas virzienu (leeward). Tas ir, vējam uznākšanas virziens paceltai specburai ir no vienas sānmalas šķautnes uz otru (nevis plakaniski). Šādā pozīcijā trīsšeibi piefiksē ar vienu vai divām ietaisītām stopskrūvēm, piemēram starp trīsšeibi un uz skrūves maucamu mazāku šeibi, kas to piespiež pie platformas. Ir redzētas konstrukcijas ar divām šeibēm nevis trim, kur augšējās vietā ir pāris ažūras piespiedējausis uz skrūvēm. Tās stiprākā vējā nolūzīs, trīs šeibes ir izturīgāks veidojums. Šādā pozīcijā vējš aerodinamiski tur specburu paceltu vertikāli uz augšu. Tikko kā vējš kaut nedaudz nāk ieslīpi no sāniem uz specburas lāpstu, tā lāpsta gāžas uz vienu vai uz otru pusi attiecīgi. Pie mazas kļūdas sagāšanas spēks ir mazs, pie lielas kļūdas liels, respektīvi, arī sagāzuma leņķis ir proporcionāls kļūdas leņķa (orientējoši) kvadrātam. Troses (virves te nevajadzētu lietot, jo tās parasti ir staipīgas) šos spēkus novada uz stūres līni. Materiāls skrūvēm - varš, bronza. At griezīgākām notīm - misiņš, nerūsošais tērauds, kuram 316 marka rūsē apmēram 50 reizes mazāk, salīdzinot ar 306 marku.

Ak jā, pasūtiet šo dienas laikā izgatavojamo konstrukciju tērauda versijā no specveikala - tie ir 4 tūkstoši naudiņas. Pērciet to koka versijā no internetveikala kā detaļu kaudzīti a `la sobiraj sam - cena 8 simti. Bišķi mani vajā rēgs. Nē, tas nav komūnisma rēgs, kas vajāja Marksu un Engelsu, bet gan doma, ka es šitādus varētu uzklapēt, ja partija ir simts gabali, apmēram par simtnieku gabalā, turklāt 90% no tā būtu mana peļņa. Kur jūs esat, simts pircēji, aū-ūū! :) Bet ar vienu eksemplāru cena, protama lieta, strauji aug.

Neliela dāvaniņa

Jūrniecībā bieži ievajagas mezgli. Te viena krievu laiku mezglu grāmata, kas noilguma dēļ jau ir bez autortiesībām. Izdota ļoti ļoti sen. Īss ekskurss kāpēc failam tāds neredzēts formāts - skenēto bilžu foldera izmērs 227 MB. Pārveidojot pdf formātā 1.65 GB. Izmantojot tiff formātu 3.99 GB. Izvēlētajā JPM formātā tikai 23 MB. Tā ka piedodiet un ņemiet par labu kā ir. Pārbaudīts, ka IrfanView šo JPM failu saprot un taisa vaļā bez aizķeršanās. Vispār jebkādām bildēm rekomendēju Irfan. Upppssss, arī šāds faila izmērs par lielu priekš bezmaksas Mozello, iesprūst un ārā nelien, nav atļauts virs 5 MB. Labi, dalu uz vairākām daļām - neērti, toties viss strādā. Ilgi domāju vai fiziski grāmatu dalīt daļās, jeb vnk sazipot par daļām. Izvēlējos, ka plēst neko, nekad, un nekur nevajag. Zip vai Rar failus visus reizē iemarķē ar peli un attaisa ar jebkādu arhivētāju softu (WinRAR vai 7-Zip), nospiežot podziņu atarhivēt, ārā izlec atjaunota grāmata 22 MB izmērā. Visi pieci linki te, viens zem otra. Ja kas gadījumā nestrādā, rakstiet privāti. Skenēts ar Avast, vīrusu tīrs, garantēju ar personisko ādu.

P.S. Lai nav jālādē kaķis maisā, tad te faksimils no grāmatas vāciņa.

RAR faili:

P.P.S.: Ufff, pretīgais Mozello! Viss nogriests nost, lai nebūtu. Spied uz ikoniņu un nelādējas. Nule atradu risinājumu, ar labo peli noklikšķinām uz atbilstošo ikoninu, pasakām Copy Image Adress, un iepeistojam adresi jaunā logā. Beidzot man pašam sāka lādēties. Cik gan elementāru dzīvi var bezgalīgi sarežģīt naudaskāri webadmini!